Auto līzings ir viens no tiem jēdzieniem, kas sabiedrībā izraisa spēcīgas emocijas. Vieniem tas ir normāls finanšu instruments, citiem – gandrīz lamuvārds. Komentāros zem rakstiem par auto iegādi regulāri parādās frāzes par pārmaksu, krāpniekiem, “verdzību bankai” un naudas izspiešanu. Un tomēr – tieši ar līzinga palīdzību Latvijā tiek iegādāta lielākā daļa automašīnu.
Kāpēc tā? Kāpēc auto līzings ir vienlaikus tik ļoti kritizēts, bet arī tik plaši izmantots?
Ko cilvēki domā par auto līzingu
Sabiedrības attieksme pret auto līzingu bieži veidojas gan no personīgās pieredzes, gan no stāstiem. Cilvēku vidū bieži ir līdzīgas domas, kas izklausās šādas: “Līzings ir pārmaksāšana.” ; “Auto beigās izmaksā divreiz vairāk.”; “Bankas un līzinga kompānijas ir krāpnieki.”; “Ja ņem līzingu, tad dzīvo pāri saviem līdzekļiem.”; “Auto nav tavs, kamēr neesi visu samaksājis.”
Šie uzskati ir ļoti izplatīti, īpaši starp cilvēkiem, kuri:
- ir redzējuši sliktus piemērus paziņu lokā,
- piedzīvojuši neveiksmīgu kredītu pagātnē,
- vai izvairās no jebkādām saistībām.
Šī attieksme rada iespaidu, ka auto līzings ir kaut kas bīstams vai pat amorāls.
Bailes no pārmaksas! No kurienes tās rodas?
Visbiežāk cilvēkus biedē tieši vārds “pārmaksāt”. Un šīs bailes nav izdomātas. Ja cilvēks skatās tikai uz gala summu, kur par auto, kas maksā 10 000 €, procentos tiek samaksāti vēl pāris tūkstoši. Loģiski rodas sajūta, ka kāds ir “paņēmis lieku naudu”.
Pārmaksas sajūta bieži rodas arī tāpēc, ka:
- netiek salīdzinātas alternatīvas,
- netiek ņemts vērā laika faktors,
- netiek rēķināts tas, ka auto nepieciešams tagad, nevis pēc 5-7 gadiem.
Auto līzings ir finansēšana, kuras būtība ir vienkārša – klients izmanto naudu šodien un par šo iespēju maksā noteiktu cenu procentos. Svarīgi saprast, ka nauda dažādos laika periodos nav vienādas vērtības nauda. 10 000 € šodien un 10 000 € pēc pieciem gadiem nav ekvivalenti.
Procenti nav “lieka nauda”, kas tiek paņemta bez iemesla. Tie sedz:
- kapitāla izmantošanu noteiktā laika periodā,
- risku, ko uzņemas finansētājs,
- inflācijas ietekmi,
- administrēšanu un naudas pieejamību klientam.
Ja auto tiek iegādāts par 10 000 € un procentos piecu gadu laikā samaksāti, piemēram, 2 500 €, tad faktiski šī summa ir maksa par iespēju lietot auto šodien.
Auto kā funkcionāls instruments, nevis tikai izdevums
Skaidrs, ka ne visi var iegadāties automašīnu par pilnu summu. Ne visi var atļauties un grib braukt ar vecu un tehniski nedrošu auto. Ne visi var gaidīt vairākus gadus, kamēr tiek uzkrāta nepieciešamā summa.
Tomēr, cik dārgi var nākties maksāt, atliekot auto pirkumu? Cik beigās izmaksā veca auto uzturēšana? Kādas iespējas tiek zaudētas bez sava transporta līdzekļa? Saliekot šo visu kopā, skatoties šādā kontekstā – auto līzings nav kaprīze, bet racionāls risinājums, kas ļauj iegādāties auto, sadalot izmaksas garākā laikā.
Praksē nereti tieši cilvēki bez jebkādām saistībām vai ar lielu noliegumu par aizdevumiem, biežāk pārvietojas ar tehniski sliktākiem auto.
Kur patiesībā rodas problēmas ar līzingu
Praksē problēmas nerodas no paša līzinga, bet no:
- nepārdomāta termiņa izvēles,
- pārāk lielām ikmēneša saistībām,
- nesalīdzinātiem piedāvājumiem (neizmanto pirmo aizdevēju, bet salīdzini auto līzingu kredītu salīdzināšanas platformās, kā piemēram, elizings.lv, kur ar vienu pieteikumu tiek saņemti 30+ līzinga piedāvājumi no banku un nebanku aizdevējiem);
- nepiemērota, nepārbaudīta auto finansēšana.
Kur patiesībā rodas sliktā pieredze
Analizējot negatīvos gadījumus, redzams, ka problēma gandrīz vienmēr sākas nevis ar līzingu kā instrumentu, bet ar lēmuma kvalitāti. Pārāk dārgs auto, nepietiekama pirmā iemaksa, pārlieku optimistisks skatījums uz nākotnes ienākumiem un neizlasīti līguma nosacījumi ir galvenie iemesli, kāpēc finansējums kļūst par slogu.
Secinājums ir vienkāršs: problēma nav pašā instrumentā, bet tajā, kā un kāpēc tas tiek izmantots.
Kāpēc attieksme pēdējos gados tomēr mainās?
Pēdējos gados cilvēki kļūst pragmatiskāki:
- salīdzina piedāvājumus,
- rēķina kopējās izmaksas,
- meklē elastīgus risinājumus,
- vairāk domā par budžetu, nevis prestižu.
Auto līzings pamazām zaudē “slikto zīmogu” un kļūst par to, kas tas patiesībā ir – finanšu plānošanas rīks.
Secinājums
“Pārmaksas” jēdziens pats par sevi nav objektīvs. Finanšu ziņā būtiskāks ir jautājums:
- vai finansējuma izmaksas ir samērīgas,
- vai auto sniedz reālu vērtību kopumā un konkrētajā dzīves situācijā,
- vai izvēlētais risinājums nerada pārmērīgu slogu budžetam?
Līzings pats par sevi nav labs vai slikts – tas ir finanšu instruments, kura lietderība ir atkarīga no tā, kā un kāpēc to izmanto. Ja auto ļauj pelnīt vai uzturēt esošo ienākumu līmeni, tad auto līzinga izmaksas jāvērtē kā darbības izmaksas, nevis zaudējums.
www.autozinas24.lv
